1) "Pilsoniska izglītība", protams, ir apsveicama, bet kāpēc nav jūtams akcents uz eksakto zinātņu un konkrēti matemātikas pastiprinātu apguvi? Virkne valstu savu attīstību saskata inovatīvu risinājumu izstrādē un attīstīšanā, un tam matemātikas pamats ir ļoti nozīmīgs (skat. kaut vai ASV jauno programmu "Change the Equation"). Par izglītības nozīmi inovācijās LV uzņēmumos empīriski pierādījumi ir V.Dombrovska pētījumos (skat. saki.lv). Pie tam, spējīgi doktori neradīsies bez pamatīga matemātikas fundamenta; 2) Ja runājam par doktorantiem prestižās universitātēs, tad nevajag piemirst, ka pirmais solis uz to ir prestižas maģistra programmas apguve un rekomendācija no kāda pasaules klases profesora. Ar LV diplomu un profesora rekomendāciju būtu krietni par maz. Attiecīgi atbalstam jābūt jau vienu soli zemāk, nevis tikai doktorantūrā; 3) Kāpēc nekur netiek minēta augstskolu akreditācijas pārskatīšana? Neformāli par to dzirdēti daudzi brīnumi, bet no formālā viedokļa - ja mūsu "augstskolas" ir tik fantastiski nekonkurētspējīgas, tad kaut kur ir problēma. Visādas EKA, ISMA, Nimfa utt. - grūti to nosaukt par augstāko izglītību. Tas arī būtu pirmais nopietnais solis izglītības prestiža atjaunošanā, lai ļaudīm attiecīgs grāds asociētos ar spējām, nevis papīru un spēju samaksāt par šī "papīra" ieguvi. Atvainojiet, bet doktorantūras studijas, piemēram, Ekonomikas un kultūras augstskolā izskatītos smieklīgas, ja nebūtu tik traģiskas savā būtībā; 4) Vai tomēr nebūtu jāapskata iespēja konsolidēt virkni augstskolu, kuras barojas no valsts līdzekļiem, uzturot identiskas programmas ar nelielu studentu skaitu? 5) Īpašu uzmanību vajadzētu pievērst SSE Riga attīstībai, lai nepazaudētu to milzīgo darbu, kas tur ir ieguldīts.